Kā tad Andrejam Ērglim veicās rezervistu apmācības kursos? “Skaidrs, ka visgrūtākais bija ātrums. Es taču tur biju viens no gados visvecākajiem un, gluži loģiski, jaunajiem čaļiem ātrumā netiku līdzi. Kaut vai no rītiem sataisīties tajās desmit minūtēs, gultu saklāt. Protams, varētu jau piecelties dažas minūtes agrāk, taču to nedrīkst. Jāceļas visiem kopā tieši sešos, nedrīkst kāds piecelties agrāk un ar savu rosīšanos iztraucēt citu miegu. Savukārt rīta rosmēs satraucos, vai spēšu noskriet to vienu kilometru, taču temps bija manām spējām diezgan piemērots. Bet es jau arī negrasījos padoties,” stāsta Ērglis, piebilstot: “Toties tagad zinu, cik patiesībā daudz var paspēt izdarīt četrās minūtēs! Pat gultu saklāt ar perfekti gludiem stūrīšiem!”
Profesors arī uzsver, ka bijis sajūsmā par cilvēkiem, ar kuriem kopā izgāja šo apmācību. “Es biju ļoti, ļoti laimīgs. Arī tāpēc, ka cilvēki mūsu nodaļā bija fenomenāli interesanti. Katrs ar savu unikālo dzīves pieredzi, katrs savas jomas profesionālis: vēstniece, mākslinieks, arhitekts, uzņēmēji, sportisti. Un visi ar ļoti augstu motivāciju! Neviens nečīkstēja, cits citam palīdzēja, paši pieteicās visu ko darīt, arī es vairākas reizes pats pieteicos tualetes tīrīt. Un man kā pieredzējušam pasniedzējam bija ļoti interesanti vērot, kāda pedagoģija ir armijā. Protams, tā ir daudz stingrāka, taču, cepuri nost, attieksme bija ļoti profesionāla un arī pretimnākoša,” iespaidos dalās Ērglis, nosakot: “Patiesībā biju ļoti laimīgs, redzot sev apkārt jaunos čaļus, būt lieciniekam, kā viņi šajās trīs nedēļās izmainījās. Manuprāt, viņiem tagad būs daudz vieglāka dzīve, jo sapratīs daudzas lietas, zinās, kur nav vērts tērēt enerģiju, kur nav jēgas dusmoties, ir ieguvuši disciplīnu, iemācījušies savest sevi kārtībā gan ārēji, gan iekšēji. Šajos kursos cilvēki iegūst ne tikai militārās pamatzināšanas, bet arī daudz ko vērtīgu ikdienas dzīvei.”
“Mani arī ļoti patīkami pārsteidza, cik augstā līmenī ir militārā medicīna, ar lielu interesi klausījos šīs lekcijas. Es pat tagad domāju, ka mums daudz ko vajadzētu pārņemt arī civilajā medicīnā. Protams, jau iepriekš zināju, arī Olafs Libermanis man to stāstīja, cik ļoti militārā medicīna atšķiras no civilās, taču nu par to pārliecinājos arī pats. Uzskatu, ka mums, civilajiem ārstiem, visiem vajadzētu iziet militārās medicīnas kursus. Tā ir pavisam cita domāšana. Ceru, ka mums, ārstiem, nekad dzīvē nevajadzēs to izmantot, taču mums ir ļoti svarīgi zināt, kā kara laukā būtu jārīkojas,” uzskata medicīnas profesors Andrejs Ērglis.
Bet vai Latvija ir gatava sevi aizsargāt X stundā? Andrejs Ērglis, kas tagad ir kļuvis par NBS rezerves karavīru, uzskata, ka jā! “Ko nozīmē Latvija? Tie esam mēs paši! Un, izejot šo apmācību, cilvēkiem vairs neradīsies jautājumi, ko darīt, kurp doties, lai pasargātu sevi un ģimeni. Protams, apzinos, ka pēc trīs nedēļu kursiem nevaru pretendēt uz pieredzējuša karavīra statusu, taču tas informācijas daudzums, ko šajā laikā ieguvu, ir fenomenāls! Patiešām ieguvu gan daudzas praktiskās iemaņas, gan teoriju. Tas bija kolosāls veids, kā izprast visas šīs lietas, un arī novērtēt to, cik spēcīgi esam,” uzsver Andrejs Ērglis.
Un ko viņš personiski ieteiktu tiem, kas vēl nav ieguvuši militārās pamatzināšanas? “Ir jāapzinās, kā izdzīvot, kad nekas nebūs pieejams – ne elektrība, ne mobilie sakari, ne pārtikas preces, ne dzeramais ūdens, ne medikamenti. Tā pati 72 stundu soma krīzes situācijām ir viens no risinājumiem. Bet ar to vien nepietiks, ir jāatceras par mūžsenajām patiesībām, kā rīkoties šādos gadījumos. Tāpēc tiešām ieteiktu parūpēties par pārnēsājamu radioaparātu, sagādāt elementārākos medikamentu krājumus – pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļus, aktīvo ogli, katram individuāli nepieciešamās zāles vismaz diviem mēnešiem. Pats galvenais – nedrīkst pakļauties panikai! Tāpēc jau tagad katram ir jābūt plānam par konkrētu rīcību, katram ģimenē iesaku tādu izstrādāt, izrunāt, kur satikties, kurš dosies uz skolu pēc bērniem, kur sarūpēt dzeramo ūdeni, kur vislabāk pārlaist šo X stundu. Nav jābūt tikai un vienīgi karam, tas viss attiecas arī uz jebkuru ārkārtas situāciju, kaut vai dabas katastrofu gadījumos,” iesaka Andrejs Ērglis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Kardiologs Andrejs Ērglis pārsteidz rezerves karavīru ierindā" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".
