Skaidro arodslimību un ģimenes ārste Laila Atiķe, kā arī oftalmoloģe Laura Grava.
Gļotādas mitrināšana
Strādājot pie datora, teorētiski mums vajadzētu lietot speciālas aizsargbrilles, bet diemžēl tādas vēl nav radītas. Tomēr brillēm un jaunās paaudzes monitoriem ir dažādi pārklājumi un aizsargfiltri, lai pasargātu redzi no zilās gaismas ietekmes. Svarīgi ievērot acu darba higiēnu, lai nepārslogotu redzi.
Būtiski, cik ilgi skatāmies datora ekrānā. Ikdienā acis mirkšķinām vairākas reizes minūtē, tādējādi samitrinot acs gļotādu un notīrot mikroputeklīšus, kas nosēdušies uz gļotādas. Veroties datorā, mirkšķinām daudz retāk. Ja pie datora pavada vairāk par četrām stundām dienā, žūst acs virsējais slānis, radzene netiek pietiekami mitrināta, tāpēc veidojas sausu acu sajūta un rodas diskomforts. Lai to samazinātu, vienu reizi 3–4 stundās var iepilināt mākslīgās asaras; to piedāvājums aptiekās ir diezgan plašs. Ja strādā ar datoru vairāk nekā astoņas stundas, mākslīgās asaras vajadzētu iepilināt arī vakarā pirms gulētiešanas.
Strādājot pie datora stundām ilgi, nepārtraukti tiek savilkta un sasprindzināta acu muskulatūra, tāpēc acis ir sliktāk apasiņotas, kļūst sausas un ātrāk nogurst. Svarīgi ik pēc 40–50 minūtēm ļaut acīm atpūsties, lai atbrīvotu muskuļu sasprindzinājumu. Šajā laikā ieteicams skatīties tālumā.
Brilles lasīšanai
Liela nozīme ir pirmajām brillēm, kas domātas lasīšanai. Tas ir normāli, ka pēc 40 gadu vecuma lielai daļai cilvēku nepieciešamas brilles, lai labāk redzētu tuvumā. Daudzi gan atsakās no šīm brillēm, cik ilgi vien iespējams. Tomēr, nesaskatot vajadzīgo, cilvēks kļūst nervozs, liek papīru tuvāk un tālāk no acīm, bet vienalga neredz. Kad uzliek glītas brilles, cilvēks kļūst mierīgs, darbā nesajauc ciparus, var visu izlasīt, tāpēc neveidojas muļķīgas situācijas.
Mākslīgās skropstas
Pašlaik modē ir mākslīgās skropstas, bet diemžēl ļoti daudzām sievietēm pret skropstu līmi ir alerģija, kas var izpausties kā apsārtušas acis un pat plakstiņu ādas lobīšanās. Tas rada diskomfortu un sausuma sajūtu acīs. Ja novēro šādus simptomus, lūdz, lai nākamajā reizē meistare izmanto citu līmi. Tomēr gadījumos, kad reakcija ir tāda pati, mākslīgās skropstas nevajadzētu likt vispār.
Kāpēc jāmēra acu spiediens?
Mūsu acis visu laiku ražo intraokulāro šķidrumu. Veidojoties jaunam šķidrumam, tikpat lielam daudzumam no acs jāizdrenējas ārā. Šis process uztur acs intraokulāro spiedienu. Taču, ja šī drenāžas sistēma nestrādā pilnvērtīgi, šķidrums uzkrājas un acī pieaug spiediens, kas spiež uz redzes nervu un to neatgriezeniski bojā. Paaugstināts acu spiediens ir raksturīgākā glaukomas pazīme, tāpēc ir tik svarīgi regulāri apmeklēt acu ārstu, lai varētu atklāt izmaiņas un laikus sākt ārstēšanu.
Kā mēra?
Visbiežāk izmanto acu. Turot rokā spiediena mērīšanas ierīci, acu ārsts ar vienreizlietojamo zondi veic vairākus sīkus pieskārienus pie acs ārējās virsmas jeb radzenes vispirms vienai, tad otrai acij.
Zelta standarts acu spiediena mērīšanā ir Goldmana metode, kuras laikā spiedienu mēra ar tiešo kontaktu. Acī iepilina pilienus, kas to padara nejutīgu, tad ārsts pietuvina acij ierīci, kurā spīd zila gaisma. Šīs metodes laikā uz acs tiek nedaudz uzspiests, lai noteiktu acu spiedienu.
Kāda ir norma?
Katram cilvēkam acu spiediens ir atšķirīgs, nav viena pareiza spiediena visiem. Normāls acu spiediens ir no 10 līdz 21 mmHg, savukārt pacientiem ar glaukomu visbiežāk spiediens ir augstāks par 21 mmHg. Taču var būt arī tā, ka glaukoma tiek konstatēta, ja spiediens ir zemāks par 21 mmHg. Vēlreiz atgādinu, ka ārsta noteiktais acu spiediens katram pacientam ir individuāls.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
