Savu skarbo ceļu caur Saeimas komisijām un trim lasījumiem sāk biedra Hosama Abu Meri un biedra Borisa Kņigina radītais likumprojekts "Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums".
12 lapaspuses visbirokrātiskākā teksta, kuru nāksies izburtot visiem Latvijas iedzīvotājiem – lai saprastu kur, par ko un kādā gadījumā var saņemt paša valsts budžetā iemaksāto nodokļu naudu savai diagnostikai, ārstniecībai, rehabilitācijai, zālēm utt. Pats dokuments ar pielikumiem, paskaidrojumiem un protokolu izrakstiem ir 63 lapaspuses garš, un ar to nāksies vairāk vai mazāk iepazīties visiem Saeimas deputātiem.
Ja nu kādu šis dokuments ieinteresē, tas ir viegli pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DA7492149F2A4F94C2258C4B0043AD42?OpenDocument
Kāda ir šī lielā darba jēga?
Pārsaukt Nacionālo Veselības dienestu (NVD) par Fondu, izveidot tam 8 cilvēku padomi (vismaz trīs no tiem būs ministri ar nelielu iespēju papildus piepelnīties), ievērojami palielinātu birokrātu un ierēdņu skaitu ar palielinātām kontroles un naudas sadales funkcijām, taču pēdējās – būs mazāk caurskatāmas. Fonds it kā došot iespējas ne tikai apmaksāt visu veselības aprūpi, bet pat veidot finanšu rezerves, pārcelt neiztērēto naudu uz nākamo gadu, piesaistīt ziedojumus un darīt vēl dažas funkcijas. Būtībā jau ir vienalga, kurā kabatā – labajā vai kreisajā tu turi naudu un no tās pārvietošanas no labās uz kreiso pusi nekas daudz nemainās, taču svarīgs ir pats process – pārvietojot kaut kas parasti izkrīt vai atkrīt. Desu iztinot un atkal ietinot, pirkstiņi tomēr paliek nedaudz taukaini. Hosams Abu Meri lepni ziņo, ka fondam salīdzinājumā ar NVD būs priekšrocības lēmumu pieņemšanā iesaistīt arī politiskos spēkus – tātad ārstēšana turpmāk būs politisks lēmums. Lēmums, cik kuram pacientam jāmaksā par ārstēšanu, Hosama-prāt ir politisks lēmums.
Likums "Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums" ir uzrakstīts politiski šarmanti, tajā ir 26 panti, un tie, kas apraksta Fondu ir no 13. līdz 26. Sākumā – ne vārda. Šķiet, Veselības ministrijas ierēdņi ir pārliecināti, ka neviens vairāk par pirmajiem likuma pantiem nelasa vai vismaz neiedziļinās likuma jēgā.
Likums ir rakstīts tik sarežģītā manierē, ka to izlasīt tiešām nav viegli. Piemēru? Lūdzu – teikumu, ko varētu uzrakstīt ar 6 vārdiem, ministrija izķeņķelē pa 6 rindiņām: "(4) Šā likuma 10. pantā neminētām personām ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību (tai skaitā psihiskas slimības, tuberkuloze), kā arī šo slimību ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību".
Ja nu Hosamam Abu Meri bija vēlme uzticēt NVD papildus funkcijas un dot papildus iespējas, to varēja itin viegli pieņemt Budžeta likuma paketē ar trim vai četriem teikumiem. Tātad – uzdevums bija uzrakstīt jaunu likumu, kurš vēsturē paliks ar konkrētā ministra parakstu. Ja jāsalīdzina šī likuma vārds un gars ar Ārstniecības likumu, tad jāteic – jaunais likums ir vismaz divkārt konstruktīvāks, precīzāks un saprotamāks. Vienkāršoti – ja desmit baļļu sistēmā Ārstniecības likumam varam dot vieninieku, tad Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumam – divnieku. Hosams Abu Meri šīs 63 lapaspuses nav izlasījis, jo likumprojekta būtība ir "lielais birokrātijas slavinājums", ko viņš diez vai būtu jūsmīgi bīdījis jaunajā valdības "birokrātijas mazināšanas" koncepcijā.
Toties man ir nojauta, ka likumprojektu ir izlasījis Arvils Ašerādens, un to izlasījis jau pēc tam, kad šis likumprojekts izskatīts Ministru kabinetā un jau nosūtīts uz Saeimu. Likumā ir dažas vietas, ko Arvils nevar atbalstīt nekādi, un šķiet, ka Saeimā mūs sagaida interesantas diskusijas – "Jaunās Vienotības" pārvaldītā Finanšu ministrija ieteiks "Jaunās Vienotības" pārvaldītajai Veselības ministrijai tik nopietni piestrādāt pie likuma redakcijas, ka pēc trešā lasījuma šis būs pilnīgi cits likums.
Vecrīgas ielās sastapti ļaudis izsaka prognozes, ka Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas savstarpējā nesapratne varētu būt tik liela, ka Hosams Abu Meri sāks draudēt ar demisiju. Tas nedaudz atgādinās Džanni Rodari pasakas "Sīpoliņa piedzīvojumi" (Le avventure di Cipollino) varoni baronu Mandarīnu, kurš katru mīļu dienu, kad apvainojās, kāpa uz skapja un teica, ka lēks zemē, bet grāfienes Ķirses viņu no tā atrunāja. Es pieļauju, ka iemesls lēkšanai no skapja būs cits, piemēram, finanšu mazinājums visām ministrijām aizsardzības izdevumu pieaugumu dēļ.
Bet atgriezīsimies pie likumprojekta. Likumprojekts ir uzrakstīts tik ļoti sociālistiskā reālisma garā, it kā visa Latvijas medicīna būtu valstiska. Likumā uzskaitītie veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, valsts budžeta līdzekļi (te pieminēti maksas pakalpojumi), pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Likums uzrakstīts tā, it kā ministrijā neviens nezinātu, ka gandrīz 40% apmaksas par diagnostiku, ārstniecību, rehabilitāciju, zālēm pacienti maksā no savas kabatas. Un otrkārt – ģimenes ārsti un gandrīz visa sekundārā palīdzība ir privātā uzņēmējdarbība. Ģimenes ārstiem šādu modeli ir uzspiedusi valsts, nevis viņi paši lūdzās sev iespējas veidot SIA vai individuālos uzņēmumus.
Diezgan šauri jaunais likums traktē arī veselības aprūpes budžeta izlietojumu. Likumā paredzēts, ka valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, tiek novirzītas tikai veselības aprūpes, tai skaitā farmaceitisko pakalpojumu, nodrošināšanai, sabiedrības veselībai, kā arī nozares vadībai un politikas plānošanai. Ne vārda par personāla nodrošinājumu, apmācību, specializāciju.
Likumprojektam ir jēga – pilnībā iznīdēt "divu grozu" principu, precīzi definēt – kam pienākas valsts apmaksāta veselības aprūpe, bet kam ne. Likums ir akmeņains ceļš uz sistēmu, kur katram ārstam un katram farmaceitam pirms ārstēt (glābt pacientu) vai izsniegt zāles vajadzēs rūpīgi izskatīt visus pieejamos reģistrus lai noskaidrotu – vai konkrētam pacientam vajag palīdzēt, izsniegt zāles – vai nē.
Interesants pavērsiens ir korektā definīcija, ka "Valsts obligātā veselības apdrošināšana ir uz solidaritātes principa balstīts pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāros, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu, kā arī ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību". Šī definīcija paskaidro, ka patiesībā jau Latvijā apdrošināšanas princips strādā, bet to garantē valsts.
Esmu vērojis e-veselības dzimšanu, attīstību un to, kā tā klibo ar abām kājām. Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka jebkura persona iegūs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ar dienu, kad tā tiks iekļauta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē, un šajā datubāzē būs vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, kā arī informācija, kas apliecina tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (neuzskaitīšu – 12 grupas jeb 12 reģistri). Neticu, ka jaunā datubāze būs veiksmīgāks risinājums par e-veselību. Jaunais likums visvairāk palielinās birokrātisko slogu ģimenes ārstiem un speciālistiem, kas izraksta kompensējamo zāļu receptes un aptiekāriem.
Un tomēr – es vēlu likumam zaļo gaismu. Jau laicīgi iepirkšu popkornu un alu, lai nosēstos skatītāju rindās un ar interesi vērotu – kā diskusijā sarežģītu teikumu padarīt vēl nelasāmāku un vēl birokrātiskāku. Bez tam NVD pārvēršana par Fondu ļaus taisīt jaunas plāksnītes pie ēkām un kabinetiem, jaunus zīmogus un jaunas mājas lapas, jaunas veidlapas, iegādāties jaunus telefonus un jaunus datorus, jaunas mēbeles, veikt remontus. Sildīs ekonomiku, tiesa, uz veselībai paredzētās naudas rēķina.
