Statistika par Latvijas iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli ir satraucoša. Katram otrajam mūsu valsts iedzīvotājam vecumā no 16 gadiem ir vai nu hroniska saslimšana vai ilgstošas veselības problēmas. Lielai daļai no viņiem ik dienas ir nepieciešami . Tas nozīmē, ka katrs traucējums starptautiskajās piegādes ķēdēs var kļūt par nopietnu iekšēju krīzi, ja nebūsim laikus sagatavojušies un izveidojuši rezerves plānu. Tas attiecas gan uz valsts stratēģiskajām rezervēm, gan kopējo apgādes sistēmu un pieejamību, kur svarīgi, lai politisku uzsaukumu un steigā virzītu reformu dēļ nozare nepazaudētu savu konkurētspēju un spētu nodrošināt pacientu ārstēšanu un pieejamību iespējami augstākā kvalitātē.
Pandēmijas mācībstunda
Nebaidos apgalvot, ka pandēmija bija smags periods mums visiem, taču dažiem tas izvērtās īpaši skarbs. Daļēji tas bija tādēļ, ka valsts rīcība bija haotiska. Globālo pandēmiju sākotnēji visi uztvēra kā Ķīnas problēmu, kas līdz Latvijai jau nu noteikti neatnāks. Taču tā atnāca un mūs pārsteidza nesagatavotus. Kaut vai viens piemērs. Latvijā tika iepirktas par vēlu, pēcāk izrādījās, ka tās nav kur glabāt, tāpat nebija skaidrs, kā tās nogādāt un kā uzglabāt punktos. Tam visam pa vidu bija arī starptautiskās apgādes problēmas un piegāžu pārrāvumi, un galu galā – beigās bija iepirkts krietni par daudz, jo kopējā Eiropas Savienības iepirkumā nekādas izmaiņas veikt nevaram un joprojām esam spiesti no valsts budžeta maksāt miljonus par preci, kas tādos apjomos nav vajadzīga. Lokāli risinājumi un iepriekšēja sagatavotība ļauj no šādām situācijām izvairīties, taču tam nepieciešama rūpīga plānošana un starpinstitūciju sadarbība.
Kopš pandēmijas sākuma visu ikdienas smagumu uz saviem pleciem iznesa privātais sektors, sākot ar mediķiem un , beidzot ar laboratorijām, apgādes uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. -19 uzskatāmi pierādīja, ka Latvijas nesagatavotība krīzei izmaksāja dārgāk pilnīgi visiem.
Pilns raksts pieejams portālā DELFI ŠEIT
