Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu sabiedrības veselībai, un arī Latvijā tas ir iespējams, bet, lai to izdarītu, pēc tā jātiecas ne tikai speciālistiem, mediķiem, politiķiem un ierēdņiem, bet arī sabiedrībai kopumā.
Runājot sporta terminoloģijā, šajā spēlē patlaban bumba ir ieservēta sabiedrības rindās, kur tā juceklīgi mētājas, bet nevirzās uz mērķi. Katru gadu 28. jūlijā, Pasaules hepatīta dienā, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija (LIHHASA) tradicionāli īsteno kampaņu, kurā atgādina Latvijas iedzīvotājiem par nepieciešamību pārbaudīties uz C hepatītu, uzsverot plašākas testēšanas nepieciešamību Latvijā. Tieši tik vienkārša lieta kā pārbaudīšanās jeb savas veselības noskaidrošana pie mums ir iestrēgusi tajā, ka Latvijā C hepatīta saslimstības rādītāji ir vieni no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, lai gan jāatzīst, ka valsts institūcijas un speciālisti ir radījuši nepieciešamos rīkus un iespējas, lai to novērstu. Mūsdienās mēs spējam izārstēt, bet slimnieki nenāk ārstēties, jo bieži pat nezina, ka ir slimnieki. Tieši tik vienkārši.
Šogad Pasaules hepatīta dienā mēs sastapāmies ar kādu kuriozu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs" no 24. jūlija līdz 28. jūlijam bija iespēja veikt bezmaksas aknu blīvuma mērīšanu ("Fibroscan") un asins testēšanu uz C hepatītu (anti-HCV). Mūs priecēja, ka šīs pārbaudes guva ļoti lielu interesi un iedzīvotāju atsaucību – tik lielu, ka beigās visi gribētāji nemaz netika pierakstīties tajās dažās dienās.
Un te slēpjas arī kuriozs: kopumā šāda bezmaksas testa iespēja nav tikai piecas dienas Infektoloģijas centrā, bet gan katru dienu visu cauru gadu, gan ziedojot asinis kā donoram, gan HIV profilakses punktos, kuros pieejami anonīmi un bezmaksas eksprestesti visā Latvijā, tostarp biedrības "Baltijas HIV asociācija" testpunktos Rīgā un arī ar ģimenes ārsta palīdzību. Tas, ka kampaņā cilvēki steidz izmantot to, ko neizmanto ikdienā, liek mums secināt, ka acīmredzot par to ir biežāk jārunā un jāatgādina, ka paši pēc savas iniciatīvas daudzi nemaz tā nedomājam par savu veselības stāvokli, tostarp aknu veselību, kas ar laiku var ietekmēt mūsu mūža ilgumu.
Patlaban mēs dzīvojam laikā, kad arī pozitīvs tests, kas liecina par C hepatīta pazīmēm, būtībā ir veiksme, jo tā ir savlaicīga vēsts par iespēju to novērst, tāpēc ka tagad šī slimība ir izārstējama pilnībā. Tā ir iespēja nepieļaut aknu cirozi, aknu vēzi un izglābt sevi. Bet, lai šo iespēju izmantotu, tā ir jākonstatē, vai arī, vēl labāk, jākonstatē, ka jums šī problēma gājusi secen, nav aktuāla un tas ir apstiprinājies pārbaudē.
Ņemot vērā zinātnes un medicīnas sasniegumus, 2016. gads ir bijis pavērsiena gads gan globāli, gan arī nacionāli Latvijā. Togad PVO noteica šo mērķi – līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai. Tas sakrita ar to, ka, varētu teikt, arī Latvija sagatavojās šā mērķa sasniegšanai, jo Veselības ministrija bija radusi iespēju no 2016. gada pilnībā kompensēt zāles, kas nepieciešamas C hepatīta ārstēšanai, to skaitā daļai pacientu iekļaujot arī mūsdienām atbilstošākas un efektīvākas, arī krietni dārgākas terapijas metodes.
Savukārt kopš 2019. gada valsts kompensētie modernie medikamenti ir pieejami pilnīgi visiem. Mums ir terapija, mums ir zāles, mums tikai vajag gribēšanu doties uz pārbaudēm un nepieciešamības gadījumā izmantot šo valsts nodrošināto iespēju.
Pozitīva ziņa ir arī par 2023. gadu, jo šovasar, 27. jūnijā, valdība apstiprināja rīcības plānu HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai 2023.–2027. gadam, tam paredzot arī finansējumu. Šajā kontekstā, cik zināms, Veselības ministrija plāno jaunu epidemioloģisko pētījumu, kas būtu ļoti nepieciešams, jo pēdējais tāds bijis 2008. gadā, un toreiz konstatēja, ka Latvijā varētu būt aptuveni 40 tūkstoši inficēto ar C hepatītu. Svaigāku datu mums nav, ir tikai aptuvenas aplēses un pieņēmumi, bet ir nepieciešami dati.
Lai sasniegtu PVO mērķi, kuram Latvijai tehniski un finansiāli ir visas iespējas, nepieciešamas tikai dažas organizatoriskas lietas līdztekus sabiedrības interesei un atsaucībai.
Pats galvenais – saglabāt un uzturēt jau paveikto un nodrošināt nepieciešamā valsts budžeta finansējuma saglabāšanu turpmākai C hepatīta ārstēšanai. Veikt koordinētu starpinstitūciju darbu, lai turpinātu mērķtiecīgu C hepatīta izskaušanu ieslodzījuma vietās un paaugstināta riska iestādēs, tostarp izveidojot atbilstošu algoritmu un veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", stingri nosakot nepieciešamību ieslodzītajiem, nonākot ieslodzījuma vietā, veikt C hepatīta, B hepatīta un HIV infekcijas pārbaudi.
Statistika liecina, ka starp intravenozo narkotiku lietotājiem un cietumos C hepatīta slogs joprojām ir augsts, izplatības ierobežojumi, skrīnings un ārstēšana ir zem optimālā līmeņa. Nepieciešams vienoties starp ministrijām un departamentiem un testēt visus ieslodzījumā esošos uz C hepatītu, un vīrusa pozitīvos izārstēt, jo viņi atgriezīsies sabiedrībā.
Tāpat būtu nepieciešams izveidot C hepatīta skrīninga vadlīnijas valsts līmenī, kas nozīmē, ka tās būtu saistošas ne tikai kā ieteikumi, bet arī kā noteikumi. Iespējams, tās būtu jāapvieno ar skrīninga rekomendācijām – veikt C hepatīta testu visiem pacientiem, iestājoties slimnīcā, aprūpes centrā, patversmē, nonākot ieslodzījuma vietā.
Nepieciešams veicināt hroniska C hepatīta pacientu identificēšanu populācijā, aicinot iedzīvotājus veikt C hepatīta testu vismaz vienu reizi mūžā un papildinot kardiovaskulārā skrīninga programmu ar ALAT rādītāja pārbaudi pie ģimenes ārsta. Līdz šim ir sekmējies veicināt ģimenes ārstu iesaisti C hepatīta skrīninga veikšanā, taču par to nedrīkst aizmirst. Iespējams, vajadzētu palielināt ģimenes ārstiem piešķirto budžetu C hepatīta izmeklējumiem.
PVO ir aprēķinājusi – lai līdz 2030. gadam izskaustu C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai, globāli šajā laikā nepieciešams samazināt saslimstību par 90% un mirstību par 65%. Konkrēti Latvijā tas nozīmē, ka ik gadu būtu jāārstē vismaz 3000 pacientu.
Kas jāatceras katram? C hepatītam nav simptomu, sajūtās to nevar pamanīt, bet profilakse ir labāk nekā jau ielaista slimība. Sevis pārbaudes iespējas, tostarp bezmaksas, ir katru dienu, nevis tikai kampaņās.
Noslēgumā vēlos atgādināt kolēģu hepatologu daudzkārt uzsvērto, ka mums ir pieejami trīs dažādi medikamenti, kuri visi ir ar ļoti augstu izārstēšanās iespēju – virs 95%, un pasaulē pat vairs nenotiek jaunu zāļu meklējumi C hepatītam, jo neko labāku nevar izgatavot. Tātad organizēti un sistemātiski ir jāpalielina C hepatīta testēšanas apjoms. Tas viss mums ļaus ievērojami samazināt aknu cirozes un aknu vēža risku, un katrs izārstētais pacients arī vairs nav infekcijas risks sabiedrībai.
* Autore ir infektoloģe, dermatoloģe, veneroloģe, medicīnas zinātņu doktore, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas prezidente.
