Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/gimenes-arsts--veselibas-aprupes-sturakmens-14334646
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija strādā, lai veicinātu ģimenes medicīnas un primārās veselības aprūpesattīstību, taču darāmā vēl ir ļoti daudz, sarunā ar Ingu Melbergu pauž asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Katru gadu primārajā veselības aprūpē kaut kas mainās un attīstās. Kā jūs raksturotu šī brīža situāciju?
Lai gan daudzās praksēs pēdējo gadu laikā ir atjaunotas tehnoloģijas, ko kolēģi izmanto ikdienas darbā, situācija kopumā ir ļoti sarežģīta. Izmaksas pieaug visās pozīcijās, bet finansējuma palielinājuma veselības aprūpei šogad praktiski nav. Mūsu sabiedrība noveco un kļūst slimāka. Arī ģimenes ārsti noveco. Vairāk nekā 75% ģimenes ārstu jau ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Paaudžu maiņa norit ļoti lēni, jo jaunie ārsti, redzot lielo darba apjomu un nepietiekamo samaksu, meklē citas izvēles. Līdz ar to arī nozares attīstība nenotiek tādā tempā, kā varētu vēlēties. Taču tas nenozīmē, ka mūs ir pārņēmis pesimisms. Mēs cīnāmies par savu nozari! Cenšamies pārliecināt NVD, Veselības ministrijas ierēdņus par attieksmes maiņu, par finansējuma palielinājuma nepieciešamību primārajai veselības aprūpei. Par būtisku panākumu var uzskatīt to, ka pēc ilgstošām diskusijām un pārliecināšanas pērnā gada maijā Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu, kurā problēmas tika atzītas un iezīmēta programma, kā tās sākt risināt.
Līdz ar to šogad praksēm, kurām ir vairāk par 1800, bet laukos –1500 pacientiem, ir dota iespēja pieņemt darbā papildu darbinieku. Ir arī neliels atalgojuma pieaugums. Prakses uzturēšanas izdevumu segšanai atvēlēti 1000 eiro mēnesī uz praksi un 400 eiro par otrās prakses vietas uzturēšanu. Noteikts papildu finansējums atsevišķu manipulāciju apmaksai, ko var veikt ģimenes ārsta prakses. Lai ģimenes ārstam būtu iespējams aiziet atvaļinājumā un samaksāt par darbu aizvietotājam, katram ģimenes ārstam ir piešķirts viena mēneša aizvietošanas finansējums. Žēl, ka šis aizvietošanas finansējums neattiecas uz visu ģimenes ārsta komandu. Kā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājai man ir iespēja uzraudzīt procesu, kā šī programma tiek īstenota. Ar gandarījumu varu teikt, ka Veselības ministrijā ir izpratne par problēmām un vēlme tās risināt, taču diemžēl finansējuma apjoms ierobežo šīs vēlmes.
Kāda šobrīd ir situācija ar komandu paplašināšanu ģimenes ārstu praksēs?
Diemžēl ģimenes ārsta prakses darbs ir ļoti birokratizēts. Lai ar to visu varētu tikt galā, mēs ilgi esam cīnījušies par papildu darbinieka nepieciešamību, kas pagājušā gadā beidzot tika sadzirdēts. Pašlaik jau 222 ģimenes ārstu komandas ir paplašinātas ar papildu darbinieku. Šie palīgi nodarbojas ar pacientu apzināšanu, aicinot uz profilaktiskajām apskatēm, skrīningu veikšanu, vakcināciju, palīdz hroniski slimo pacientu aprūpē un veic citus darbus. Tomēr vērtējot procesu, ir jāatzīst, ka papildu darbinieks būtu nepieciešams arī vidēja lieluma praksēs, tāpēc mēs aicinām Veselības ministriju samazināt papildu darbinieka pieņemšanai paredzēto praksē reģistrēto pacientu skaita slieksni uz 1500 reģistrētajiem pacientiem pilsētās un 1200 laukos.
Kādi pasākumi tiek veikti, lai uzlabotu ģimenes ārstu pieejamību Latvijas reģionos, īpaši pierobežā?
Valstī iedzīvotāju skaits sarūk, sevišķi izteikti austrumu pierobežas reģionā. Šobrīd ģimenes ārstu prakšu finansējums ir atkarīgs no praksē reģistrēto pacientu skaita. Tāpēc, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī prakšu ienākumi, līdz ar to attālās prakses jaunajiem ārstiem diemžēl šķiet aizvien nepievilcīgākas, lai tās izvēlētos par nākamo darbavietu. Ja pagastā ģimenes ārsts pārtrauc darbu, iedzīvotājiem tas kļūst par milzu problēmu. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, saprotot situācijas nopietnību, jau gandrīz 15 gadus runā par īpaša atbalsta nepieciešamību lauku reģioniem, jo pašlaik pastāvošā piemaksa par darbu lauku reģionos ir niecīga un nevar būt par stimulu, lai jaunais kolēģis dotos dzīvot un strādāt attālā lauku apvidū. Tomēr, gatavojot informatīvo ziņojumu Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu, šī problēma tika sadzirdēta un uzklausīts mūsu priekšlikums par to, ka lauku praksēm ir nepieciešams noteikt papildu piemaksu par attālumu līdz Rīgai. Taču 2025. gada valsts budžetā diemžēl šim priekšlikumam naudas nepietika, tādēļ par tā ieviešanu cīņa vēl jāturpina. Ceram, ka nākamā gada budžetā to izdosies iekļaut, tāpat kā valsts apmaksāto manipulāciju klāsta paplašināšanu ar CRO (iekaisuma marķieris) un troponīna eksprestestu ieviešanu ģimenes ārstu praksēs. Īpaši svarīgas šīs manipulācijas būtu lauku praksēs, kur savlaicīgāka un ātrāka diagnostika var glābt dzīvības.
Vai ģimenes ārstu izglītībā arī notiek jaunas iniciatīvas?
Esmu Rīgas Stradiņa universitātes ģimenes medicīnas rezidentūras programmas vadītāja. Kopā ar kolēģiem meklējam jaunas apmācības formas un metodes, lai apmācības procesu padarītu interesantāku un rezultatīvāku. Piemēram, simulāciju cikls ģimenes medicīnas rezidentiem katram pašam dod iespēju pārbaudīt savas zināšanas un praktiskās iemaņas reālajiem apstākļiem maksimāli pietuvinātā situācijā. Rezidentiem ir dota iespēja papildus apgūt arī primāro ultrasonogrāfiju, lai to turpmāk varētu izmantot savā praksē. No 2024. gada ģimenes medicīnas rezidenti, kas nokārtojuši teorētisko eksāmenu ar labiem rezultātiem, var apgūt ultrasonogrāfiju ar valsts atbalstu. Tas ir būtiski, jo citādi šīs apmācības maksā trīs līdz četrus tūkstošus eiro. Nākotnē tiek plānots ieviest arī primārās ehokardiogrāfijas apmācības. Šobrīd notiek arī divi ļoti nozīmīgi pilotprojekti par tā sauktajām sadarbības praksēm, kurus atbalsta RSU un Cēsu novada pašvaldība. Tiek veidots metodiskais centrs, kur jaunie ģimenes ārsti varēs mācīties gan teorētiski, gan praktiski, darbojoties reālās situācijās. RSU šo centru attīsta tieši primārajā veselības aprūpē, padarot to par jauno ģimenes ārstu skolu. Pilotprojekts ilgs gadu, un jau rudenī mēs redzēsim pirmos rezultātus – darbs notiek ļoti intensīvi.
Kāda šobrīd ir interese par ģimenes ārsta specialitāti? Vai jaunie ārsti izvēlas šo ceļu?
Redzam pozitīvu tendenci – jaunie cilvēki arvien biežāk izvēlas tieši ģimenes medicīnu. Uz nākamo studiju gadu abās augstskolās – Latvijas Universitātē un RSU – paredzētas 44 valsts apmaksātas rezidentūras vietas.
Ģimenes medicīna ir ārkārtīgi daudzveidīga specialitāte, kas prasa plašas zināšanas un prasmes. Ārsts pats veic EKG, plaušu funkciju pārbaudes, asinsanalīzes, ekspresdiagnostiku u. c. manipulācijas. Tā nav tikai nosūtījumu rakstīšana. Darbs ir intensīvs, bet arī ļoti interesants un profesionāli bagātinošs.
Valsts šobrīd piedāvā līdz 20 000 eiro atbalstu jaunajam ārstam, kas pārņem esošu ģimenes ārsta praksi reģionā. Savukārt senioram – līdzšinējam ārstam – tiek piešķirti 5000 eiro par prakses nodošanu, bet šim maksājumam noteikti vajadzētu būt lielākam. Tas nav adekvāts ilggadējam darbam un ieguldījumam veselības aprūpē, ko ģimenes ārsts ir devis, izveidojot un uzturot tur savu ģimenes ārsta praksi.
Kā demogrāfiskās izmaiņas ietekmē primāro veselības aprūpi?
Dzimstība Latvijā sarūk – pērn reģistrēti tikai ap 12 000 jaundzimušo, un šogad prognozējam vēl mazāku skaitu, vadoties pēc rādītājiem gada sākumā. Sabiedrībai novecojot, palielinās hroniski slimo pacientu skaits, multimorbiditāte – tas nozīmē, ka vienam pacientam ir vairākas saslimšanas. Ģimenes ārstiem darba apjoms pieaug, bet kapitācijas nauda jeb valsts maksājums par vienu reģistrēto pacientu, kas šobrīd ir tikai 2,91 eiro mēnesī, palielināts netiek. Tāpēc jo īpaši aktuāla kļūst lauku atbalsta programma ar piemaksu par attālumu līdz Rīgai.
Kuras veselības problēmas laukos kļūst īpaši aktuālas?
Pēc pandēmijas pieaudzis psihiatrijas pacientu skaits, daudziem gados veciem pacientiem līdzās citām saslimšanām ir arī demence, arī atkarību problēmas. Onkoloģiskās slimības Latvijā joprojām aiz sirds un asinsvadu kaitēm ir otrajā vietā pēc mirstības rādītājiem. No pērnā gada ir pieejama valsts kompensēta hospisa aprūpe, kas ir būtisks atbalsts pacientiem. Taču arī šī paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā ģimenes ārstam ir jābūt centrālajai figūrai.
Kā iedzīvotāji var atbalstīt ģimenes ārstus?
Lai ārstēšanas process būtu veiksmīgs, pacientam un ārstam jābūt savstarpējai uzticībai un sadarbībai. Ģimenes ārsts laukos nereti ir ne tikai ārsts, bet arī pacienta uzticības persona, kas uzklausa un pazīst gan pašu pacientu, gan viņa tuviniekus. Zina visu par viņa veselību un citām problēmām un cenšas palīdzēt, taču arī ārstam, kā ikvienam cilvēkam, gribas justies novērtētam, dzirdēt labus vārdus par savu darbu.
