Avots: https://edruva.lv/projekti/novadu-attistibai/lielais-novads-feldserpunkti/
Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem arī ģimenes ārsts.
Šo veselības aprūpes punktu nosaukumi ir dažādi, bet funkcija viena un tā pati. Cēsu novadā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) līgums ir noslēgts Veselavas feldšeru punktam, Mārsnēnu veselības aprūpes iestādei, Taurenes feldšeru vecmāšu punktam, Ieriķu dienas aprūpes centram, Ģikšu dienas aprūpes centram, Nītaures dienas aprūpes centram un Zosēnu pagasta feldšerpunktam. Ir feldšeru punkti, kas strādā katru dienu, ir tādi, kas noteiktas dienas. Dienas aprūpes centrs darbojas arī Drabešu pagasta Līvos, feldšerpunkts Inešu pagastā, bet tiem nav līguma ar NVD.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve (NVD) Evija Štālberga skaidro, ka dienests ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai var slēgt, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: novada pagastā nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km; deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem; dienests ir saņēmis apliecinājumu no attiecīgās pašvaldības vai ģimenes ārsta–rezidenta, ka ģimenes ārsts–rezidents pēc sertifikāta saņemšanas nodrošinās ģimenes ārsta pakalpojumus konkrētajā teritorijā.
NVD feldšerpunktiem finansē ikmēneša fiksēto maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums – 400 eiro mēnesī, kā arī samaksu par ārstniecības personu veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārsta palīgs saņem vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar NVD noteikto darba apjomu – slodzi, tas ir, 1388 eiro bez sociālā nodokļa (1715,43 eiro ar sociālo nodokli). Jāteic gan, ka pārsvarā feldšerpunktos strādājošajiem nav pilna darba slodze, parasti ir pusslodzes vai 0,75 slodzes darba apjoms.
Savukārt pašvaldība finansē citus izdevumus, lai nodrošinātu feldšeru punktu darbību. Cēsu novada budžetā šajā gadā šim finansējumam iedalīti 138,6 tūkstoši eiro.
Pēdējos gados feldšeru punktu skaits (6) novadā ir nemainīgs. Pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska vērtē, ka patlaban tas ir pietiekams: “Neesam arī saņēmuši signālus, ka tāds pakalpojums būtu nepieciešamas vēl kādā vietā. Bet, iespējams, ar laiku vajadzēs vēl kādu feldšerpunktu.”
Teritorijās, kur nokļūšana pie ģimenes ārsta ir apgrūtināta satiksmes vai citu apstākļu dēļ, iedzīvotājiem ir pieejams ārsta palīgs (feldšeris).
Feldšeris ir ārstniecības persona, kas nodrošina primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstēšanu.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Ārstu palīgi, kas strādā feldšerpunktos, atzīst, ka viņiem darba netrūkst, iedzīvotāji regulāri izmanto iespēju saņemt nepieciešamo veselības aprūpi.
Īpaši nozīmīgi tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav savas automašīnas, veselības dēļ ir sarežģīti izmantot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu pie ārsta, jo nereti ir grūtības ilgstoši staigāt. Tāpat jārēķinās, ka ir nomaļas vietas, kurp sabiedriskais transports kursē reti, arī ceļi ne vienmēr ir viegli izbraucami. Tāpēc iedzīvotāji ļoti novērtē, ka ārsta palīgs ir pieejams netālu no mājām, kā arī reizi nedēļā feldšerpunktā pieejams arī ģimenes ārsts, kurš var izrakstīt nosūtījumu pie citiem speciālistiem, kā arī, ja nepieciešams vērsties Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijā invaliditātes noteikšanai, tāpat izrakstīt īpašās medikamentu receptes.
Patlaban, kad mijas pavasaris un ziema, cilvēki slimo ar sezonālo vīrusu izraisītām slimībām, bieži ir augšējo elpceļu saslimšanas. Pavasarī, kad sākas apkārtnes sakopšanas un dārza darbi, pacientiem nereti mēdz parādīties vai pastiprināties problēmas ar muguru, locītavām vai ir muskuļu sāpes. Šogad lielāks darbs jāiegulda, rūpējoties, lai bērni saņemtu bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu. Cēsu novads ir iekļauts teritorijā, kurā bērniem to apmaksā valsts, mediķi zvana mazo pacientu vecākiem, informē par šo iespēju. Ārstu palīgi seko līdzi arī citu profilaktisko pošu vakcinēšanas kalendāram.
Novadā feldšeru punktu darbinieki ir ar lielu pieredzi, ļoti labi pazīst savus pacientus un viņu vainas, var operatīvi palīdzēt. Nepieciešamības gadījumā veic arī nelielas manipulācijas – izņem svešķermeni, pēc operācijas izņem diegus, veic pārsiešanu.
Ārstu palīgi, kas strādā feldšeru punktos, ir apmierināti ar esošo kārtību un arī tehnisko nodrošinājumu. Pašvaldības finansējums nodrošina darbam nepieciešamos materiālus, komunālos izdevumus. Par nepatīkamāko darbā mediķi novērtē birokrātiju, aizvien mainās valsts prasības dokumentācijas aizpildīšanā, jo regulāri tiek izdoti jauni rīkojumi, kas jāņem vērā un kuru izpildei jāpatērē daudz laika papildu tiešajiem darba pienākumiem.
Mārsnēnu veselības aprūpes iestādē pacientus pieņem ārsta palīdze Pārsla Ūdre. Vietējie iedzīvotāji izmanto viņas palīdzību veselības jautājumos, uzsverot, ka mediķe ir ļoti zinoša un atsaucīga, ja pacientam būs vajadzīgs, pat piezvanīs un izstāstīs, kādi ir analīžu rezultāti, ko nepieciešams darīt. Mārsnēnieši vērtē, ka speciāliste pagastā ir neaizvietojama. Ārsta palīdze pacientus pieņem pirmdienās un piektdienās no plkst. astoņiem līdz diviem. Iedzīvotāji atzīst, ka tas ir pietiekams laiks, lai pagūtu visi tie, kuriem vajadzīga konsultācija vai ir kādi akūti veselības sarežģījumi.
Sarunā ar “Druvu” P. Ūdre pastāsta, ka Mārsnēnos strādā kopš 2009. gada. Pirms tam pieredze bijusi arī feldšerpunktā Vaives pagastā, Rīdzenē, bet pamatdarbs ilgāku laiku bija neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, strādājusi Cēsīs, retu reizi Taurenes brigādē. Tagad ir izdienas pensijā, Mārsnēnos veic nepilnas slodzes darbu.
P.Ūdre dzīvo Priekuļos. Lai nokļūtu līdz darba vietai, paiet diezgan daudz laika, īpaši ziemā, kad izmanto sabiedrisko transportu. Tad no Priekuļiem jānokļūst Cēsīs un no turienes jābrauc uz Mārsnēniem. Siltākā laikā ārsta palīdze pārvietojas ar savu auto, tad ceļā jāpavada mazāk laika, brauciens ērtāks un nepieciešamības gadījumā var doties arī pie pacienta uz mājām. Tā, piemēram, nesen palīdzība bija nepieciešama cilvēkam ar iegurņa kaula lūzumu.
Uz pieņemšanu vidēji atnāk 15-20 pacientu, mazākais apmeklētāju skaits dienā bijis desmit cilvēki. Vajadzības ir dažādas. Vecāki ved bērnus, lai pārbaudītu atvasēm veselību vai saņemtu zīmi, lai pēc pārtraukuma atgrieztos pirmsskolas izglītības iestādē. Pieaugušie pacienti ir dažādi, palīdzība vajadzīga gan hronisku, gan akūtu saslimšanu gadījumos. Jāizraksta vajadzīgie medikamenti, jāizsniedz arī darba nespējas lapas.
Mārsnēnu veselības aprūpes iestāde nav piesaistīta ģimenes ārsta praksei, tāpēc te nevar veikt profilaktiskās potes. Ģimenes ārsta pakalpojumu mārsnēnieši lielākoties izmanto Liepā. Divas reizes mēnesī no Liepas uz pagastu atbrauc ģimenes ārste Aija Smeķe, kura pārsvarā strādā ar bērniem.
Pārsla Ūdre vērtē, ka pašvaldība ārstu palīga darbam vajadzīgo nodrošina labi, taču ir cita problēma. Proti, visticamāk, drīz šo speciālistu trūks. Liela daļa feldšeru ir cienījamā vecumā, tāpēc ir jautājums, vai būs, kas viņu darbu turpinās. “Visticamāk, kad beigšu darbu, te vairs nebūs sava mediķa. Mārsnēni ir patālu no citām apdzīvotām vietām, diez vai jaunie speciālisti būs ar mieru mērot šo attālumu – gan atalgojuma dēļ, gan tādēļ, ka degviela dārga,” saka P.Ūdre un atzīst, ka šajā ziņā ir žēl mārsnēniešu, viņa taču katru pazīst personīgi, zina kaites un kā vislabāk palīdzēt.
