Avots: https://www.delfi.lv/news/versijas/elina-polunosika-nebaidies-no-multiplas-sklerozes.d?id=55609758
30. maijs katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēts kā Multiplās sklerozes diena, kad aicinām vairāk uzzināt par šo diagnozi gan pacientus un viņu tuviniekus, gan visu sabiedrību. Lai arī pēdējos gados Latvijā daudzu saslimšanu kontekstā runājam par to, ka cilvēks nav diagnoze un nevienu nedrīkst diskriminēt slimības dēļ, diemžēl multiplās sklerozes pacienti joprojām sastopas ar aizspriedumiem un nezināšanu. Tādēļ vēlamies atgādināt, ka pacientam ir ļoti svarīgi just atbalstu no ģimenes, kolēģiem, mediķiem un valsts.
Kādēļ par multiplo sklerozi ir jārunā?
Latvijā ar multiplo sklerozi (MS) šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 2100 pacientu, pasaulē šis skaits ir vairāk kā 2,8 miljonu cilvēku. Tomēr domājams, ka Latvijā ir vairāk multiplās sklerozes slimnieku, taču šie cilvēki nav vērsušies pie ārsta, jo nav atpazinuši šo saslimšanu.
Multiplā skleroze ir hroniska autoimūna iekaisīga un neirodeģeneratīva saslimšana, kas skar galvas un muguras smadzenes. Tai ir raksturīgas daudzveidīgas sūdzības, kā piemēram, redzes traucējumi, notirpuma sajūta ķermenī, gaitas un līdzsvara traucējumi, galvas reibonis, kognitīvi traucējumi, mazā iegurņa darbības traucējumi, ko cilvēki neatpazīst un nesasaista ar šo saslimšanu. Simptomi var izpausties no pāris dienām līdz vairākiem mēnešiem un izzust bez specifiskas terapijas. Kāpēc ir tik svarīgi atpazīt šo saslimšanu? Jo tai ir terapija. Agrīni uzsākot ārstēšanu, tiek attālināta smaga invaliditāte, pacientam ilgstoši var saglabāt labu dzīves kvalitāti bez traucējošiem simptomiem.
Šī diagnoze visbiežāk skar jaunas sievietes. Ja mums būtu jāveido vidējā MS pacienta portrets, tā būtu sieviete 30 – 40 gadu vecumā, darba spējīga, skaista, kas bauda dzīvi, bez hroniskām slimībām pagātnē, bez medikamentu lietošanas ikdienā. Laikus atpazīstot slimību un sākot ārstēšanu, šai jaunajai sievietei tiek ilgstoši saglabātas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Biežākie mīti par multiplo sklerozi
Lielākais mīts, kas skar multiplo sklerozi, ir doma par automātisku pacienta nokļūšanu ratiņkrēslā. Pacienti pēc diagnozes uzzināšanas bieži vien ir pārskatījuši visu internetu ar biedējošām bildēm, nonākuši lielā stresā un domā vienīgi par to, ka tūlīt nokļūs ratiņkrēslā. Mediķiem atkārtoti, atkal un atkal runājot ar pacientu, viņš sāk pieņemt diagnozi, uzticēties ārstiem un medmāsai. Un tad saprot, ka dzīve nav beigusies, ka tā turpinās, un ir jāturpina pilnvērtīgi dzīvot, sapņot un savus sapņus piepildīt. Ticami, viņu visu dzīvi pavadīs slimības paasinājumi, taču ar tiem ir iespējams iemācīties sadzīvot.
Otrs mīts, kas ir svarīgs, ir aizspriedums, ka ar MS diagnozi nedrīkst palikt stāvoklī un dzemdēt, jo kā atceramies, šo slimību biežāk diagnosticē jaunām sievietēm, kuras sapņo kļūt par mammām. Taču tas ir aplams spriedums. Grūtniecība ir jāplāno ar savu ārstējošo ārstu, kad slimība ir "mierīga". Drīkst būt arī vairāki bērni ģimenē – tas nav nekas neparasts vai neiespējams. Diagnoze nosaka tikai to, ka ģimenei grūtniecība ir jāplāno laicīgi un kopā ar ārstiem.
Trešais mīts ir multiplās sklerozes jaukšana ar aterosklerozi, kas ir pavisam cita saslimšana, kas ir saistīta ar asinsvadiem, nevis ar centrālo nervu sistēmu. Šos un citus aizspriedumus var mazināt, izglītojot sabiedrību, rīkojot pasākumus, veidojot informatīvos materiālus un runājot par šo slimību, kā arī pašiem pacientiem daloties ar saviem stāstiem ar pārējo sabiedrību.
Latvijā pieejama laba diagnostika un ārstēšana, bet ir arī attīstības iespējas
Latvijā MS diagnoze medicīniski tiek noteikta atbilstoši jaunākajām pasaulē lietotajām metodēm – divi galvenie izmeklējumi ir magnētiskā rezonanse un muguras smadzeņu šķidruma analīze. Lai arī teorētiski Latvijā tie ir pieejami, praksē ir ierobežoti garo rindu dēļ. Tādēļ dažkārt pacientiem nākas radioloģiskos izmeklējumus veikt par savu naudu. Vēl viena diagnostikā izceļama problēma ir slimības neatpazīšana un vēlīnā pacientu nokļūšana pie speciālista. Jāatzīst, ka situācija pēdējos gados uzlabojas, jo paši pacienti un citi speciālisti pievērš uzmanību daudzveidīgajiem simptomiem, veic izmeklējumus un nosūta pie neirologa – MS speciālista uz konsultāciju, kur tālāk jau notiek pacienta izmeklēšana, diagnozes noteikšana un terapijas nozīmēšana.
MS ārstēšanā pasaulē ienāk jauni, efektīvi, lietošanai ērti medikamenti. Šajā jomā notiek daudz pētījumu, arī mūsu RAKUS "Gaiļezers" Multiplās sklerozes vienības pacientiem tiek piedāvāts piedalīties šajos pasaules līmeņa pētījumos. Lielākā daļa medikamentu ir pieejami Latvijas pacientiem, ir nodrošināta mūsdienīga un efektīva terapija.
Svarīga problēma, kas saistīta ar MS pacientu aprūpi, ir rehabilitācijas pieejamības trūkums. Šiem pacientiem ir ļoti svarīga rehabilitācijas pieejamība, taču Latvijā šobrīd to nodrošināt ir grūti. Papildus fiziskajai rehabilitācijai ļoti svarīgi būtu arī valsts apmaksāti psihoterapijas pakalpojumi, kas būtiski palīdzētu pacientiem sadzīvot ar šo diagnozi.
Noslēgumā es Pasaules multiplās sklerozes dienā aicinu visus nebaidieties no nezināmā, pievērst sev uzmanību, saviem simptomiem, laikus vērsties ārsta, lai vai kāda diagnoze jums potenciāli būtu sagaidāma. Jums savā veselībā kaut kas ir nezināms, mums – zināms. Sadarbojoties un uzticoties, mēs spējam kopīgi nodrošināt ilgstoši labu dzīves kvalitāti un baudīt dzīvi. Mēs esam šeit, lai jūs uzklausītu, atbalstītu un palīdzētu.
