Avots: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120068312/brivs-no-sapem-brivs-dzivei
Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas nosaka mūsdienīgas veselības aprūpes kvalitāti, ir pacienta efektīva atsāpināšana operācijas laikā un pēc tās. Vai mūsdienās ir nepieciešama specializēta sāpju komanda, kas novērtē un kontrolē sāpes pēc operācijas? Vai tomēr pietiek ar regulārām stipru medikamentu injekcijām nodaļā un negulētām naktīm sāpju dēļ pēc operācijas?
Sāpes ir subjektīva sajūta – katrs tās izjūt atšķirīgi, bet, ja pacients sūdzas par sāpēm, mums tam ir jātic. Sāpes tiek raksturotas arī kā biopsihosociāls fenomens, nepatīkama sensora un emocionāla pieredze, kas saistīta ar aktuālo vai potenciālo audu bojājumu. Tādēļ tās var radīt ilgstošas un paliekošas sekas uz pacienta psihoemocionālo stāvokli vēl ilgi pēc notikuma vai pat izraisīt traumatisku pieredzi.
Patlaban ārsta anesteziologa kompetences un atbildība paplašinās, nodrošinot ne tikai anestēziju operācijas laikā, bet arī uzraugot, lai pacientam nesāp pēc operācijas. Lielākajās Eiropas un ASV slimnīcās darbojas anesteziologu, algologu komandas, kas specializējas sāpju kontrolē un vadīšanā. Šāda komanda no 2024. gada oktobra ir izveidota arī Austrumu slimnīcā, ļaujot pacientiem pieredzēt vieglāku, no sāpēm brīvu atlabšanu pēc operācijas.
Dati liecina, ka pēc plānveida operācijām līdz pat 65% pacientu cieš no sāpēm operētajā vietā un no tiem 10%–50% gadījumu sāpes pāriet hroniskā formā, kas ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Vēl jo vairāk: 2%–10% cilvēku tās kļūst tik spēcīgas, ka būtiski ietekmē turpmāko dzīves kvalitāti.
Papildus rūpīgai un mazinvazīvai ķirurģiskajai pieejai ir pierādīts, ka, ja pirmajās 24–48 stundās pēc operācijas pacientam ir stipras sāpes, ievērojami palielinās risks, ka sāpes var hronizēties un turpmāk pacients tās jutīs katru dienu. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai pirmajās 24–48 stundās pēc operācijas sāpes tiek pareizi novērtētas, kontrolētas un jau profilaktiski pirms operācijas vai tās laikā tiek viektas manipulācijas, kas mazinātu stipru sāpju iespējamību uzreiz pēc operācijas. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo no sāpēm brīvam pacientam ir īsāks atlabšanas periods pēc operācijas, ātrāka atgriešanās ierastajā dzīvesveidā, samazināts hronisko sāpju attīstības risks, mazāks uzturēšanās laiks slimnīcā un zemākas ārstēšanās izmaksas, paralēli uzlabojas miega kvalitāte, pacientam nav fiziska diskomforta, kā arī tiek gūta pozitīva emocionālā un psiholoģiskā pieredze.
Ko pacienti saka par atsāpināšanu, un vai viņiem ir svarīgi, lai pēc operācijas nesāp? Pacientu pieredzes ir dažādas. Liela daļa pacientu jūtas nepietiekami informēti par to, kā viņi jutīsies pēc operācijas, vai un cik stipri sāpēs. "Būtu gribējies zināt, jo tas ļautu sagatavoties," teica kāda paciente, kura bija nomocījusies ar sāpēm uzreiz pēc operācijas līdz pat pusnaktij, kad, pēc viņas vārdiem, "beidzot man iedeva kaut ko miegam un es tik stipri aizmigu, ka sāpes vairs nejutu".
Vai pacientam būtu jāsagatavojas, ka sāpēs, un vai mūsdienās, kad ir tik daudz atsāpināšanas iespēju, ir tik stipri jāsāp pēc operācijas? Šādi jautājumi ir aktuāli gan mums pašiem kā ārstiem, gan pacientiem.
Kāds jauns vīrietis, kuram atkārtoti veica pēdas un potīšu operāciju, teica: "Pēc iepriekšējām operācijām mostoties uzreiz bija stipras sāpes, kas traucēja gulēt visu nakti, bet šoreiz naktī bija viegls diskomforts, kāja nedaudz notirpusi, bet nesāpēja. Ja nākotnē būtu izvēle, es vienmēr izvēlētos šādu nervu bloķēšanas procedūru. Šī ir pirmā diennakts pēc operācijas, kas pagāja daudz vieglāk nekā pēc citām operācijām, kas bijušas līdz šim."
Cits pieredzes stāsts: "Es biju gatava ciešanām, bet Austrumu slimnīcas sāpju komanda visu mainīja. Iepriekšējās operācijās sāpes bija nepanesamas, bet šoreiz ārsti parūpējās, lai tās būtu kontrolētas. Ārsti pirms operācijas ielika speciālu katetru kakla un pleca rajonā, paskaidroja, ka tā darbība būs aptuveni trīs diennaktis. Kad atmodos pēc operācijas, gaidīju šausmīgas sāpes, bet to nebija. Komanda veica testus, pielāgoja devas un mācīja, kā novērtēt sāpes 10 ballu skalā. Pēc katetra izņemšanas izrakstīja zāles. Pirmo reizi pēc operācijas varēju pilnvērtīgi atgriezties dzīvē samērā ātri."
Šie ir pozitīvās pieredzes stāsti, pacientiem salīdzinot vairāku operāciju pieredzi un piedzīvojot, kā, veicot mūsdienīgas nervu bloku manipulācijas, varam nodrošināt no sāpēm brīvu atlabšanu pēc operācijas.
Savukārt liela daļa pacientu, īpaši vecāka gadagājuma, uzskata sāpes par pilnīgi normālu operācijas procesa sastāvdaļu, pieminot, ka "var jau paciest!", "par sāpēm nav jāsūdzas, es tās spītīgi paciešu!", "protams, ka sāpēs, tā visi saka!", radot sajūtu, ka mēs dzīvojam dzīvi, lai izdzīvotu, nevis lai dzīvotu!
Tāpēc ir svarīgi saprast, ka jārunā arī par sāpju intensitāti. Ir milzīga starpība, vai sāpes ir minimālas un ļauj veikt ikdienas aktivitātes, vai arī tās ir tik intensīvas, ka nevar pat iemigt. Reizēm būt pilnīgi brīvam no sāpēm nav iespējams, bet mērķis būtu sasniegt iespējami zemāko sāpju intensitāti.
Kāpēc ar stipru medikamentu injekcijām nodaļā tomēr nepietiek? Ir pierādīts, ka stipro narkotisko līdzekļu lietošana nodaļas apstākļos ne vienmēr ir droša pacientam, jo šo medikamentu ievade var izraisīt nopietnas komplikācijas – izteiktu miegainību, sliktu dūšu un vemšanu, vēdera izejas traucējumus –, un pacients var pat pārstāt miegā elpot. Savukārt, ievadot tos mazākās devās un ilgstoši, attīstās pierašana un veidojas hiperalgēzija jeb pastiprināta sāpju sajūtas uztvere pacienta sensitizācijas rezultātā. Tāpēc šo medikamentu izmantošana būtu jāierobežo vai jānozīmē kontrolētos apstākļos, izprotot arī pacienta atbildes reakciju uz atsāpināšanu.
Liela loma ir gan sāpju komandai, gan pacienta attieksmei, gan ķirurga izmantotajai tehnikai, kas kopā ļautu uzlabot pacienta ārstēšanās pieredzi un varētu teikt – brīvs no sāpēm, brīvs dzīvei! –, lai pacients pilnvērtīgi var atgriezties ierastajā dzīvē iespējami ātrāk un – bez sāpēm! Vispirms pacientam pirms operācijas vajadzētu saņemt pilnvērtīgu informāciju par sāpēm: ko tās nozīmē, cik tās varētu būt stipras, kā uz tām reaģēt uz kad lūgt palīdzību. Mums kā ārstiem svarīgi būtu pirms operācijas jau savlaicīgi identificēt sāpju riska pacientus – tie, kuriem jau ilgstoši ir sāpes plānotajā operācijas vietā vai citā ķermeņa daļā, tie, kuriem ir pavadoša depresija, miega traucējumi, tie, kas ir emocionāli jutīgāki, tie, kuriem ir palielināts ķermeņa svars, tie, kuri ilgstoši lieto stiprus atsāpinošos medikamentus pieaugošās devās.
Mūsdienās ir dažādas atsāpināšanas iespējas: no vienkāršas medikamentu kombinēšanas līdz pat specifiskiem blokiem, ar kuriem atsāpināt noteiktas ķermeņa zonas, ievadot atsāpinošo medikamentu tuvu nervam vai mugurā speciālā telpā, lai samazinātu sāpju sajūtu, tādējādi uzturot atsāpinošo efektu no vismaz 16–24 stundām līdz pat vairākām dienām un nomācot stipro sāpju sajūtu uzreiz pēc operācijas. Un noteikti jāuzsver, ka ne mazāk svarīga ir komunikācija: starp ārstu un pacientu, kā arī starp medicīnas profesionāļiem.
Anesteziologu zināšanas un prasmes atsāpināšanā ir izšķirošas veiksmīgam ārstēšanas rezultātam, sadarbojoties ar ķirurgu un aprūpes personālu, lai pacients saņemtu kvalitatīvu un drošu atsāpināšanu. Būtisku lomu attieksmē pret sāpēm nosaka ne tikai mūsu iespējas palīdzēt, bet arī pacienta redzējums, ko viņš sagaida un kādā dzīves kvalitātē vēlas dzīvot pēc operācijas. Tādēļ mēs aicinām pacientus neklusēt un jautāt palīdzību sāpju mazināšanai pēc operācijām!
