Nepieciešamība uzlabot veselības aprūpi Latvijā ir īpaši akūta. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, būtisku veselības rādītāju mērījumos Latvija ievērojami atpaliek.1 Joprojām mūsu valsts iedzīvotāju mūža ilgums ir viens no īsākajiem. Pēdējo gadu laikā ir aktualizējies jautājums par inovatīvu risinājumu attīstīšanu un ieviešanu veselības aprūpē, lai nodrošinātu kvalitatīvāku pacientu pieredzi un labākus aprūpes rezultātus. Veiksmīgākai veselības aprūpes attīstībai Latvijā īpaši nozīmīgi ir veicināt jauniešu interesi un iesaisti nozarē, kas patlaban ir salīdzinoši zemā līmenī.
Nepieciešams jauniešos radīt padziļinātu interesi par veselības jautājumiem
Sabiedrības novecošanās dēļ notiek paaudžu maiņa veselības aprūpes sektorā, tāpēc īpaši svarīgi ir nozarē iesaistīt jauniešus. Kā atzīst žurnāls "The Economist", jauniešiem piemīt inovācijām īpaši nepieciešamais fluīdais intelekts (fluid intelligence) – spēja risināt aktuālās problēmas un rast jaunus risinājumus. Fluīdais intelekts veicina būtisku jomas virziena maiņu, ceļ produktivitāti un ilgā laikā nodrošina augstāku dzīves līmeni, ietverot arī dzīves ilgumu, piekļuvi veselības aprūpei, veselības aprūpes kvalitāti, slimību regularitāti utt.
Lielākā daļa Latvijas jauniešu (84%) atzīst, ka viņiem ir interese par veselības jautājumiem, tomēr mazāk nekā puse (45%) seko līdzi aktualitātēm veselības jomā Latvijā, liecina "EIT Health Latvija" veiktā aptauja1. Jauniešu, kuri seko līdzi starptautiskajām veselības aktualitātēm, ir vēl mazāk – tikai trešdaļa respondentu (34%) norāda, ka gūst informāciju par veselības jautājumiem no ārvalstu avotiem.
Šī plaisa starp interesi un aktīvu sekošanu aktualitātēm varētu norādīt uz to, ka ir nepieciešams rast jaunus un saistošus veidus, kā jauniešiem pasniegt informāciju par veselības jautājumiem. Vispārējās izglītības ietvaros būtu svarīgi šo interesi pārvērst aktīvā rīcībā – vispirms vēlmē izzināt un izprast dažādus veselības jautājumus, vēlāk – iesaistīties veselības aprūpes attīstībā, piemēram, izvēloties studijas veselības aprūpes jomā, dibinot jaunuzņēmumus vai iesaistoties pētniecībā.
Vajadzētu jauniešos radīt lielāku interesi par starptautiskajām aktualitātēm un to saistību ar viņu ikdienas dzīvi, kā arī veicināt informācijas apguvi tieši svešvalodās. Šis būtu veids, kā izmantot kompetenču izglītības pieeju, integrējot tādas jomas kā STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika), starptautiskie jautājumi un svešvalodas. Šo zināšanu integrācija būtu īpaši nozīmīga potenciālajiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri darbosies jomā, kas saistīta ar starptautisku zināšanu apmaiņu un adaptāciju.
Nākotnes attīstības virziens – veselības aprūpes uzņēmējdarbība
Lai arī starptautiskie pētījumi rāda, ka jauniešiem piemīt fluīdais intelekts, kas nepieciešams inovatīvu problēmu risinājumu radīšanai, tikai 18% aptaujāto jauniešu vēlas attīstīt savu biznesu veselības jomā. Iespējams, viens no iemesliem zemajai interesei ir nepietiekamās zināšanas par uzņēmējdarbību. Tikai nedaudz vairāk nekā puse (51%) norāda, ka viņiem ir zināšanas, kādas nepieciešamas biznesa attīstīšanai. Savukārt savas zināšanas par veselības jomas uzņēmējdarbību jaunieši vērtē vēl zemāk – tikai mazliet vairāk nekā trešā daļa (39%) aptaujāto uzskata, ka spētu realizēt biznesa ideju veselības jomā.
Lai nākotnē attīstītu inovatīvu veselības jomas uzņēmējdarbību, vispārējās un augstākās izglītības saturā vajadzētu integrēt veselības un uzņēmējdarbības jautājumus. Īpaši svarīgi būtu veselības aprūpes izglītības saturā iekļaut uzņēmējdarbības jautājumus, bet uzņēmējdarbības apmācībā iepazīstināt ar veselības aprūpi kā perspektīvu un sabiedrībai nepieciešamu biznesa jomu. Domājot par nākotnes veselības aprūpes attīstību, ir jātiecas uz interprofesionālo izglītību (interprofessional education)2, kas ne tikai attīsta zināšanas par dažādām veselības aprūpes profesijām (piemēram, medicīnu, māszinībām, fizioterapiju, farmāciju), bet arī iekļauj jomas, kas nav tiešā veidā saistītas ar veselības aprūpi, tai skaitā uzņēmējdarbību. Tāpat uzņēmējdarbības izglītībā ir jāiekļauj veselības aprūpe kā perspektīva uzņēmējdarbības joma ar sabiedrībai augstu pievienoto vērtību.
Jaunieši piesardzīgi vērtē veselības aprūpi Latvijā
Jauniešu atturīgā interese par uzņēmējdarbību veselības aprūpes jomā varētu būt skaidrojama ar viņu samērā piesardzīgo vērtējumu par veselības aprūpi Latvijā. Lielākā daļa respondentu (60%) nav apmierināta ar veselības aprūpes sistēmas piedāvātajām iespējām un neuzskata, ka tā ir pietiekami mūsdienīga (56%). Jaunieši norāda uz veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību. 59% aptaujāto uzskata, ka viņiem nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi nav viegli un laikus pieejami. Papildus tam lielākā daļa (66%) ir novērojusi, ka viņu ģimenes locekļiem piekļūt pakalpojumiem ir vēl sarežģītāk. Tomēr interesanti, ka kopējais sistēmas novērtējums kontrastē ar jauniešu vērtējumu par Latvijas veselības aprūpes speciālistiem – divas trešdaļas (67%) speciālistus atzīst par kvalificētiem un profesionāliem.
Lielākā daļa aptaujāto jauniešu neizrāda apņēmību ar savu izvēli mazināt identificētās problēmas. Tikai 22% norāda, ka patlaban studē vai plāno studijas veselības jomā. Līdzīgs ir arī jauniešu skatījums uz savu potenciālās karjeras izvēli – tikai 23% plāno strādāt veselības nozarē.
Jaunietes ir vairāk ieinteresētas veselības jomā nekā jaunieši
Aptauja parāda zināmas atšķirības starp dzimumiem. Par veselības jautājumiem vairāk interesējas jaunietes (89%) nekā jaunieši (66%), kā arī jaunietes vairāk seko līdzi veselības aktualitātēm gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņas ir mazāk apmierinātas ar Latvijas veselības sistēmu, kā arī tās pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Jaunās sievietes ir arī apņēmīgākas saistīt savu nākotni ar veselības jomu. Ceturtā daļa aptaujāto sieviešu studē vai plāno studēt veselības jomā, kā arī redz šo jomu kā nākotnes karjeras perspektīvu. Vīriešu vidū interese par studijām un darbu veselības jomā ir mazāka – 87% neizvēlētos iegūt izglītību veselības jomā, bet 86% to nesaredz kā savu nākotnes karjeru.
Vienlaikus no visām ES dalībvalstīm Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums ir viens no viszemākajiem (2020. gadā – 70,6 gadi)3. Turklāt 9,6% vīriešu mūsu valstī veselības stāvoklis ir slikts, bet 2,3% – ļoti slikts4. Ņemot vērā statistikas rādītājus par Latvijas vīriešu veselību, būtu jāsekmē jauno vīriešu interese par veselības jomu jau agrīnā vecumā, kā arī jācenšas viņus piesaistīt veselības izglītības un karjeras iespējām.
Jauniešiem jāpalīdz atklāt veselības aprūpes jomas potenciālu
Veselības aprūpes nozarei Latvijā ir nepieciešamas jaunas zināšanas un risinājumi. Papildus pieredzējušo ekspertu laika gaitā uzkrātajām zināšanām nozarē ir vajadzība pēc vēl neapgūtām idejām, un tās spēj radīt jaunie speciālisti. Tādēļ īpaši svarīgi ir nepazaudēt jauniešu interesi par veselības aprūpi. Kaut arī nozīmīga daļa jauniešu uz pašreizējo veselības aprūpes sistēmu raugās samērā kritiski, padziļinātas zināšanas par veselības aprūpes stratēģisko nozīmīgumu, nākotnes attīstības potenciālu un plašajām karjeras iespējām varētu pievērst lielāku skaitu jauniešu šai jomai. Īpaši svarīgi ir sekmēt jauno vīriešu interesi par veselības aprūpes jautājumiem, jo, tikai iesaistoties visām sabiedrības grupām, būs iespējams nodrošināt visai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi un sasniegt būtiskus uzlabojumus sabiedrības vispārējos veselības rādītājos.
1 "EIT Health" Latvijas centrs sadarbībā ar pētījumu aģentūru SIA "Norstat Latvija" veica aptauju, apskatot, cik jaunieši ir informēti par veselības aprūpes iespējām Latvijā, kā viņi vērtē tās un kuri ir viņiem nozīmīgākie veselības jautājumi. Aptaujā piedalījās 352 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
2 https://faseb.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1096/fba.2020-00061
3 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/15185-sociala?themeCode=SI
4 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP040/table/tableViewLayout1/
