Valstij nodrošinot glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu pirmā tipa diabēta pacientiem, būtu arī finansiāli ieguvumi, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šādu pārliecību pauda Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Asociācija jau iepriekš komisijā aicināja deputātus rast risinājumu, lai kompensējamo sarakstā iekļautu nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces un insulīna sūkņa terapijai nepieciešamās medicīnas ierīces pieaugušajiem pirmā tipa diabēta pacientiem.
Pēc asociācijas sniegtajām ziņām, minētās tehnoloģijas ir kompensētas visās Eiropas Savienības valstīs. Tās esot iekļautas standarta aprūpē un ir pierādīta to efektivitāte.
Pēc Freimanes vārdiem, nodrošinot glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu, piemēram, samazinātos nepieciešamo valsts kompensējamo teststrēmeļu daudzums un nepieciešamība pēc veselības aprūpes resursu izmantošanas, būtu zemāks hospitalizāciju skaits hipoglikēmijas gadījumos un hostipalizāciju skaits diabētiskās ketoacidozes gadījumos. Tāpat būtu mazāks kavēto darba dienu skaits.
Pēc asociācijas aprēķiniem, kompensējot glikozes sensorus 5000 pacientiem, nepieciešami aptuveni 7 miljoni eiro gadā, bet tas samazinātu hipoglikēmijas un ketoacidozes hospitalizācijas, ietaupot 1,3 miljonus eiro gadā. Valsts teststrēmeļu skaita samazināšana ļautu ietaupīt 759 000 eiro gadā. Hipoglikēmijas samazinājums par 0,6% veicinātu mazāku veselības aprūpes resursu izmantošanu un ietaupījums būtu 5,3 miljoni eiro gadā.
Novēršot 155 hospitalizācijas gadījumus smagas hipoglikēmijas dēļ, iespējams ietaupīt līdz 184 140 eiro gadā. Savukārt novēršot 70 hospitalizācijas gadījumus ketoacidozes dēļ - ietaupījums būtu līdz 166 320 eiro gadā, lēš asociācija.
18 595 kavēto darbadienu novēršana ļautu ietaupīt līdz 1,8 miljoniem eiro gadā, norādīja Freimane, atzīmējot, ka aprēķini ir tikai par pirmo gadu, kas nozīmējot, ka ar katru gadu ietaupījums palielinātos.
Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka pirmā tipa diabēta pacients valsts veselības aprūpes sistēmai ir 5 reizes "dārgāks" kā pacients bez pirmā tipa diabēta, tomēr 50% no šīm izmaksām veido izmaksas par diabēta vēlīno sarežģījumu ārstēšanu.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve pauda, ka starp visām vajadzībām, kuru ir ļoti daudz un šogad būs vēl vairāk, ir jāatrod vidusceļš, lai palīdzētu visiem. Bet ministrijas ieskatā, pirmajiem jāpalīdz tiem, kam vajadzība ir vislielākā.
Patlaban palīdzība ir sniegta bērniem, nodrošinot sūkņus līdz 24 gadu vecumam. Nākamā plānotā kategorija ir grūtnieces, pēc tam pacienti pēc orgānu transplantācijas. VM aicina strādāt kopā, lai rastu kompromisa risinājumus.
