Veselības ministrijas plāns ir samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 15–20%. Tas attiektos uz dārgajiem medikamentiem, kas maksā vairākus desmitus eiro. Lai gan mērķis ir labs – izlīdzināt zāļu uzcenojumus, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, jo pašlaik tieši Latvijā pacientam ir visnedraudzīgākā sistēma, šis modelis īsti neatbilst reālajam stāvoklim valstī.
Aptieku biedrības ieskatā, šo izmaiņu rezultātā daudzas individuālās aptiekas kļūs nerentablas tieši reģionos, jo daudzas vietas ir mazapdzīvotas. Tāpat Latvijā ir 63 aptiekas, ko uztur filiāles.
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauda bažas, ka uzņēmumi centīsies ietaupīt līdzekļus saimnieciskās darbības turpināšanai, pārskatot nerentablos pakalpojumus un struktūrvienības: "Līdz ar to mēs esam nobažījušies par to, lai beigu beigās tā labā lieta, kas bija plānota, netiktu sabojāta ar citu, negatīvu risku, kas nāktu vēlāk."
Tāpat Ritene pauda, ka gadu ilgais pārejas periods, kura laikā ministrija plāno cenu modeli izvērtēt un nepieciešamības gadījumā mainīt, ir pārāk riskants, jo šādā laika posmā nozare jau var saskarties ar neatgriezeniskām sekām un pēc gada situācija vairs nebūs maināma.
Ritene norādīja, ka pastāv risks, ka jaunā modeļa laikā daudzas aptiekas nespēs izturēt šīs pārmaiņas un tirgu pametīs.
Nevar noliegt, ka zāļu cenām būtu jāsamazinās un tas būtu visnotaļ liels ieguvums iedzīvotājiem, taču Aptieku biedrība ir pārliecināta, ka VM savos aprēķinos nav ņēmusi vērā finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai aptiekas spētu kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumus.
Kā pastāstīja Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, tad gadījumos, ja aptieka kļūst nerentabla, tad tā vienkārši meklē veidus, kā ietaupīt – vai nu samazinot darba laikus, vai atsakoties no kāda speciālista, vai arī – sliktākajā gadījumā – filiāli aizverot. Tādā gadījumā iedzīvotājam ir jāmeklē citi veidi, kā iegādāties nepieciešamos medikamentus vai pakalpojumus.
Līdzīgās domās ar Aptieku biedrību ir arī AS "Olpha" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, kurš uzskata, ka gaidāmās pārmaiņas zāļu uzcenojumā nenovedīs pie laba rezultāta. Esošās izmaiņas tikšot veiktas uz vietējo uzņēmēju rēķina. Tāpat šādas izmaiņas visvairāk ietekmēšot arī lētāko medikamentu ražotājus, norādīja Bundulis:
"Lai medikamenti būtu pieejami arī aptieku plauktos, ir dažādas mārketinga aktivitātes, kas arī izmaksā. Tas viss novedīs pie tā, ka, ja pazudīs lētākā gala medikamenti, tad medikamentu cenas tā vietā, lai kristos, celsies. Arī lētākā gala ražotāji būs spiesti savas cenas kaut nedaudz, bet pacelt, lai varētu investēt līdzekļus attīstībā. Mana prognoze ir, ka sauklis ir ļoti labs, bet bez būtiska finansējuma palielinājuma kompensējamām zālēm viņš nestrādā."
VM: Modelis nav pārskatīts kopš 2005. gada
Aptieku biedrība un zāļu ražotāji ir pārliecināti, ka VM savos aprēķinos nav ņēmusi vērā finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai aptiekas un zāļu ražotāji spētu arī turpmāk kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumus.
VM gan noraida tādus apgalvojumus, jo zāļu cenu veidošanas modelis nav pārskatīts kopš 2005. gada, un jau no 2023. gada ir aizvadītas dažādas kopsapulces, piedaloties nozaru pārstāvjiem. Tātad modelim būtu jābūt ar fiksētiem uzcenojumiem un gala cenai būtu jābūt samazinātai, kā arī būtu jāievieš farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu maksa, lai maksimāli mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Tāpat ir noteikts valsts finansējums, lai aptiekas varētu attīstīties, norādīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Kaupere uzsvēra, ka šobrīd nav pamatojuma tam, ka zāļu cenu samazinājuma modelis varētu ieviest kādas negatīvas korekcijas zāļu ražotāju vai aptieku darbībā. VM vēlas mazināt lieltirgotavu ietekmi uz tirgu cenu.
Plānots, ka kompensējamo medikamentu modeļa izmaiņas varētu stāties spēkā no 1. novembra.
KONTEKSTS:
VM izstrādātais jaunais cenu veidošanas modelis recepšu zālēm paredz, ka šogad rudenī recepšu medikamentu cenām vajadzētu samazināties par 15–20%. Pamatideja ir samazināt pacientu līdzmaksājumus – gan par recepšu apkalpošanu, gan par kompensējamām zālēm.
VM cer vienoties ar ražotājiem, ka zāles kompensācijas sistēmā un arī ārpus tās maksās vienādi. Pašlaik kompensējamām diagnozēm medikamenti var būt ievērojami lētāki nekā ārpus sistēmas.
VM norādīja, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.
Savukārt 8 farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas lūdz apturēt plāna virzību un sākt konsultācijas ar nozari. Tikmēr koalīcija devusi VM zaļo gaismu turpināt darbu pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa.
