Valdība otrdien pieņēma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģiju no 2025. gada līdz 2029. gadam”, kas nosaka turpmākos virzienus cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā, koncentrējoties uz ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu vajadzībām, labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Virzieni un mērķi atbilst starptautiskajai praksei, tajā skaitā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām.
Veselības nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, īpaši valsts sektorā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu, ārstu novecošanos, nepietiekamu finansējumu nozarei, hronisku saslimšanu pieaugumu iedzīvotāju vidū, sabiedrības pieaugošām gaidām par valsts apmaksāto medicīnu, nevienmērīgu aprūpes reģionālo pieejamību.
Lai mērķtiecīgi risinātu cilvēkresursu izaicinājumus veselības aprūpē, Veselības ministrija sadarbībā ar nozari izstrādājusi stratēģiju cilvēkresursu attīstībai ar trim galvenajiem virzieniem: plānošana, izglītība, darba vide. Pasākumi vērsti uz darba vides apstākļu un nodarbinātības nosacījumu pilnveidi, lai radītu motivējošus un saistošus apstākļus speciālistiem darba vietās valsts veselības sektorā; jaunu pieeju ieviešanu medicīnas izglītībā (simulāciju mācības); jaunu profesiju un lomu ieviešanu, atbilstoši pieprasījumam darba tirgū. Plānots attīstīt jaunus plānošanas rīkus un izveidot vienotu reģistru uz esošā reģistra bāzes, lai visi dati par cilvēkresursiem veselības nozarē būtu vienuviet.
Īstenojot kompleksus pasākumus trūkstošā ārstniecības personāla piesaistei un noturēšanai valsts sektorā, iedzīvotājiem tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, un tiks veicināta personāla vecuma struktūras atjaunotne.
2025.gada un 2026.gada plāna projektā paredzēto pasākumu īstenošanu atbildīgās ministrijas nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Bet turpmāk papildu finansējumu būs jālemj budžeta sagatavošanas un izskatīšanas laikā.
Jau šobrīd, piesaistot finansējumu no ES izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma, plānots uzsākt: ārstniecības personu tālākizglītības koordinācijas mehānisma aprobāciju un ieviešanu, profesionālo prasmju uzturēšanai un jaunām zināšanām; aprobēt cilvēkresursu plānošanas modeli un kartējumu, efektīvai pakalpojumu plānošanai; attīstīt simulāciju infrastruktūru slimnīcās un augstskolās. Par Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu Veselības ministrija īsteno projektu, lai darba vietām valsts sektorā, īpaši stacionāros, piesaistītu papildu ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas, savukārt tālākizglītības pasākumiem turpmāko gadu laikā no Eiropas Sociālā fonda Plus piesaistīts finansējums, kas ļauj ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām piedalīties apmaksātās mācībās un profesionālās pilnveides kursos.
Ārstniecības personu reģistrā šobrīd ir 44 290 ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas, no kurām profesijā strādā 32 550 speciālisti. Kopumā valsts apmaksātos pakalpojumu sniegšanā iesaistīti 15,7 tūkstoši speciālistu.
Veselības nozares cilvēkresursu attīstības stratēģija ir balstīta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam un ir izstrādāta sadarbībā ar plašu nozares pārstāvniecību. Stratēģijā iekļautie risinājumi izriet no Veselības ministrijas un Eiropas Komisijas projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” un Pasaules Veselības organizācijas rīcības virzieniem cilvēkresursu jomā.
